Nepārdomātas aizņemšanās risks un nepārdomāta finanšu plānošana neskar tikai iedzīvotājus, bet arī valstsis. Atšķirībā no kļūdām individuālā līmenī, kas skar tikai atsevišķus cilvēkus vai mājsaimniecības, kļudas valsts un starptautiskās sistēmas līmenī ietekmē daudzu miljonu vai pat miljardu iedzīvotāju likteņus. Šodien, 2012. gada 22. novembrī Kipra paziņoja, ka tai būs nepieciešami 17 miljardi eiro no starptautiskajiem aizdevējiem. Mazā Vidusjūras saliņa, kuras gada IKP sastāda 15 miljardus eiro vēlas aizņemties nedaudz vairāk kā spēj saražot viena gada laikā. Kredīts 17 miljardu eiro apmērā būs vajadzīgs 4 gadu laikā, paziņoja Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs. Salīdzinoši Latvija aizņēmās 7 miljardus eiro, kas procentuāli ir pat vairāk nekā aizņēmās Kipra.
Kipra savā būtībā ir zemo nodokļu paradīze, kas ļauj piereģistrēt uzņēmumus ārvalstniekiem, maksājot krietni zemākus nodokļus nekā būtu jāmaksā, ja uzņēmums būtu reģistrēts savā darbības valstī. Atvieglotus noteikumus uzņēmumu darbībai cenšas piemērot arī Latvija, ar pamatojumu, ka tas ļaus piesaistīt vairāk ārvalstu investorus. Ko investoru piesaiste dod Latvijai? Palielinās noguldījumi bankās, tiek izīrēts viens vai divi biroji, pieņemts 1 - 2 vietējais iedzīvotājs, uzņēmuma īpašnieki maksā par īri un ēd pusdienas restorānos. Valsts ekonomikai tas nedod gandrīz praktiski neko, bet parastais iedzīvotājs to neizjūt vispār. Tādas ekonomikas kā Šveice, Luksemburga, Kipra u.c. balstās uz konfidencialitāti un attīstīto valstu bagātnieku ienākumu slēpšanu. Izvairīšanās no nodokļiem ir svarīga gandriz katram bagātniekam. Tas tā ir bijis vienmēr, taču mūsdienās notiek daudz plašākā mērogā. Lokālā mērogā iedzīvotāju ienākumi samazinās, valsts spējas nodrošināt pamatpakalpojumus arī samazinās (valsts budžetā ienāk mazāki nodokļi, jo uzņēmumi slēpj naudu ofšoros). Tā rezultātā ātrais patēriņa kredīts daudziem kļūst gandrīz par vienīgo iespēju, kā izdzīvot līdz nākamajai algai.
Atšķirībā no Rietumvalstīm, kur patēriņa kredīti tiek izmantoti, lai aizņemtos izklaidēm, Latvijā ātros kredītus izmanto, galvenokārt, pirmās nepieciešamības un ilgtermiņa lietošanas preču iegādei. Šis apstāklis jau pats par sevi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir krietni zemāki nekā Vācijā, Francijā vai Skandināvijā. Līdz ar to var droši apgalvot, ka līdz attīstīto valstu līmenim mums vēl ir tāls ceļš ejams. Situtācijā, kad vajadzīgs steidzams aizņēmums, ir vērts salīdzināt vairākus ātro kredītu piedāvājumus (skat. šeit), tādējādi ietaupot 10, bet atsevišķos gadījumos pat 100, 200, 300 un 500 Ls. Valstis savus parādus atmaksā daudzu desmitu gadu laikā, bet ātrie kredīti ir pilnīgi cits stāsts. To procentu likmes ir ārkārtīgi augstas un tie ir piemēroti tikai tajos gadījumos, kad jāaizņemas nelielas summas uz īsu termiņu. Pretējā gadījumā tas ir pat sliktāk nekā aizņemties 17 miljardus eiro no starptautiskajiem aizdevējiem kā to plāno darīt Kipra, vai aizņemties 7 miljardus eiro, kā to izdarīja Latvija. Kopumā Kipra ir 5 no eirozonas valstīm, kas saņems starptautisko aizdevēju palīdzību. Iepriekš to jau izdarīja - Spānija, Grieķija, Portugāle un Itālija.
Vairāk par Kipras nedienām variet izlasīt šajā rakstā. Esiet atbildīgi, ja plānojat aizņemties, izvērtējiet savas iespējas atmaksāt naudu savlaicīgi. Valstis parādus var krāt, indivīdi to diemžēl darīt nedrīkst, jo sekas ir pārāk nopietnas.